Pāriet uz saturu

Kazaki: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
varbūt šādi
Nav labojuma kopsavilkuma
 
(42 starpversijas, ko saglabājuši 28 lietotāji, nav parādītas)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
[[Attēls:Surikov.kazachka.jpg|thumb|200px|Kazaku meitene [[Vasilijs Surikovs|Vasilija Surikova]] gleznā]]
[[Attēls:Surikov.kazachka.jpg|thumb|200px|Kazaku meitene [[Vasilijs Surikovs|Vasilija Surikova]] gleznā]]


'''Kazaki''' ({{val-ru|kазаки}}, {{val-uk|kозаки}}) ir pamatā [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[etnosociāla grupa]], kas iesākumā dzīvoja [[Austrumeiropa]]s dienvidu [[stepe|stepēs]] ([[Dona]]s un [[Dņepra]]s lejtecēs), mūsdienu [[Ukraina]]s un [[Krievija]]s teritorijās. Vēstures gaitā izplatījās arī [[Pievolga|Pievolgā]], [[Kazahija|Ziemeļkazāhijā]] un [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Kazakiem ir būtiska ietekme gan [[ukraiņi|ukraiņu]], gan [[krievi|krievu]] nāciju attīstībā.
'''Kazaki''' ({{val|ru|kазаки}}) jeb '''kozaki'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā |author1=Arturs Hansons |author2=Māra Poļakova |authorlink2=Māra Poļakova |year=2023 |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |location=Rīga |page=101 |isbn=978-9934-617-43-0}}</ref> ({{val|uk|козаки}} no {{val|tt|Qazaklar}} — 'brīvcilvēki') ir pamatā [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[etnosociāla grupa]], kas iesākumā dzīvoja [[Austrumeiropa]]s dienvidu [[stepe|stepēs]] ([[Dona]]s un [[Dņepra]]s lejtecēs), mūsdienu [[Ukraina]]s un [[Krievijas Federācija]]s teritorijās. Vēstures gaitā izplatījās arī [[Pievolga|Pievolgā]], [[Kazahija|Ziemeļkazahijā]] un [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Kazakiem ir būtiska ietekme gan [[ukraiņi|ukraiņu]], gan [[krievi|krievu]] nāciju attīstībā.


== Vēsture ==
Kazaku izcelsme ir neskaidra. Pirmoreiz viņi kā atsevišķs slānis parādās XV gadsimtā. Kazaku apdzīvotie apgabali bija buferzona starp slāvu un stepju klejotāju apdzīvotajiem apgabaliem, veidodami teritoriālas militāras struktūras un baudot autonomiju. XV gadsimta beigās konsolidējās [[Zaporožjes kazaki]] (Seča) ({{val-uk|Військо Запорозьке}}), kas kalpoja par vienu no ukraiņu nācijas veidošanās centriem. Militārisma un savas neatkarības dēļ, kazaki bieži bija vieni no galvanajiem spēkiem pret centrālo varu vērstajās sacelšanās ([[Razina sacelšanās|Razina]], [[Bulavina sacelšanās|Bulavina]] un [[Pugačeva sacelšanās]]). Kazakiem ir jūtama loma Krievijas Sibīrijas kolonizēšanā. XVIII gadsimta beigās kazaki kļuva par jurisdiski definētu sabiedrības slāni (''Сословие'') ar savām tiesībām un speciālām karaspēka daļām (parasti [[kavalērija|kavalēriju]]). Cita starpā kazaku karaspēka daļas kļuva bēdīgi slavenas [[Latvija]]s teritorijā [[1905. gada revolūcija]]s apspiešanas laikā.
Kazaku izcelsme ir neskaidra. Pirmoreiz viņi kā atsevišķs [[sabiedrības slānis]] parādījās 16. gadsimta sākumā, apgabalos starp [[Lietuvas dižkunigaitija]]s un [[Krimas haniste]]s pārvaldītajām teritorijām, veidodami teritoriālas militāras struktūras un baudot autonomiju. 16. gadsimta vidū konsolidējās [[Zaporižjas Seča]] ({{val|uk|Військо Запорозьке}}), kas kalpoja par vienu no ukraiņu nācijas veidošanās centriem. Militārisma un savas neatkarības dēļ kazaki bieži bija vieni no galvenajiem spēkiem pret centrālo varu vērstajās sacelšanās ([[Razina sacelšanās|Razina]], [[Bulavina sacelšanās|Bulavina]] un [[Pugačova sacelšanās]]). Ar kazaku palīdzību [[Krievijas cariste]] 17. gadsimtā uzsāka [[Sibīrija|Sibīrijas]] kolonizēšanu. 18. gadsimta beigās kazaki kļuva par juridiski definētu sabiedrības slāni (''сословие'') ar savām tiesībām un speciālām karaspēka daļām (parasti [[kavalērija|kavalēriju]]). Cita starpā kazaku karaspēka daļas kļuva bēdīgi slavenas [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s apspiešanas laikā [[Latvija|Latvijā]].


[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā kazaki bija vieni no balto kustības galvenajiem balstiem (kaut bija arī sarkanie kazaki), tāpēc kazaki tika pakļauti nežēligām represijām. Kopš [[PSRS]] sabrukuma Krievijas kazaku tradicionālajos apgabalos vērojama kazaku organizāciju atdzimšana un kazaku pašpārvaldes rašanās. Krievijas armijā atjaunotas kazaku karaspēka daļas.
[[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā kazaki bija vieni no [[Baltā kustība|Baltās kustības]] galvenajiem balstiem (kaut bija arī sarkanie kazaki), tāpēc kazaki tika pakļauti nežēlīgām [[Politiskās represijas|represijām]].


[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kazaki cīnījās gan PSRS pusē, gan [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] pusē, gan [[Japānas Impērija|Japānas impērijas]] armijas sastāvā ([[Asano brigāde]] u. c.). [[Ādolfs Hitlers]] un viņa tuvākā vide pieturējās pie teorijas, ka kazaki ir [[Goti|gotu]] pēcteči un tāpēc pieder pie [[Āriešu rase|āriešu rases]]. Pēc karadarbības beigām Eiropā no britu okupācijas karaspēka ieņemtās Austrijas teritorijas kazaki tika izdoti padomju [[NKVD]] iestādēm (ieskaitot tos, kas nekad nav bijuši PSRS pilsoņi). Pēc nodošanas padomju valdībai padomju tiesa kazaku ģenerāļus atzina par kara noziedzniekiem un sodīja ar nāvi, bet pārējiem kopā ar ģimenēm piesprieda dažādus cietumsodus. Daži kazaki 1955. gadā tika amnestēti.
=== Ārējās saites ===


Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kazaku tradicionālajos apgabalos notika kazaku organizāciju atdzimšana un kazaku pašpārvaldes rašanās. [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas armijā]] atjaunotas kazaku karaspēka daļas. Mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Krievija|Krievijā]] un citās valstīs ir daudzas kazaku biedrības.
* [http://slavakubani.ru/ Oficiālā Kubaņas kazaku mājaslapa] {{ru ikona}}

* [http://www.cossackdom.com/indexr.html Kazaki XIV - XXI (bibliotāka)] {{ru ikona}}
== Atsauces ==
* [http://www.kozatstvo.org/ Ukrainas kazaku mājaslapa] {{uk ikona}}
{{atsauces}}
* [http://www.cossackweb.narod.ru/ Kazakiem veļtīta lapa] {{en ikona}} {{ru ikona}} {{es ikona}} {{fr ikona}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://slavakubani.ru/ Oficiālā Kubaņas kazaku mājaslapa] {{Webarchive|url=/proxy/https://web.archive.org/web/20200908052245/http://slavakubani.ru/ |date={{dat|2020|09|08||bez}} }} {{krieviski}}
* [http://www.cossackdom.com/indexr.html Kazaki XIV — XXI (bibliotēka)] {{krieviski}}
* [http://www.kozatstvo.org.ua/ Ukrainas kazaku apvienības tīmekļa vietne] {{ukrainiski}}
* [http://www.cossackweb.narod.ru/ Kazakiem veltīta lapa] {{angliski}} {{krieviski}} {{spāniski}} {{franciski}}


{{Krievija-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Ukraina-aizmetnis}}


{{autoritatīvā vadība}}
{{commonscat|Cossacks|Kazaki}}

[[Kategorija:Krievi]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]


[[af:Kosakke]]
[[Kategorija:Kazaki| ]]
[[ar:قوزاق]]
[[be:Казацтва]]
[[bg:Казаци]]
[[bs:Kozaci]]
[[ca:Cosacs]]
[[crh:Qazaqlar]]
[[cs:Kozáci]]
[[cu:Коꙁаци]]
[[cv:Касаксем]]
[[da:Kosak]]
[[de:Kosaken]]
[[el:Κοζάκοι]]
[[en:Cossacks]]
[[eo:Kozakoj]]
[[es:Cosaco]]
[[et:Kasakad]]
[[eu:Kosako]]
[[fa:قزاق]]
[[fi:Kasakat]]
[[fr:Cosaques]]
[[ga:Cosacaigh]]
[[gl:Cosacos]]
[[he:קוזאקים]]
[[hr:Kozaci]]
[[hu:Kozákok]]
[[id:Cossack]]
[[it:Cosacchi]]
[[ja:コサック]]
[[ka:კაზაკები]]
[[ko:카자크]]
[[lt:Kazokai]]
[[mk:Козаци]]
[[nl:Kozakken]]
[[nn:Kosakkar]]
[[no:Kosakker]]
[[os:Хъазахъхъаг адæм]]
[[pl:Kozacy]]
[[pnb:کاسک]]
[[pt:Cossacos]]
[[ro:Cazaci]]
[[ru:Казаки]]
[[sh:Kozaci]]
[[simple:Cossack]]
[[sk:Kozáci]]
[[sl:Kozaki]]
[[sr:Козаци]]
[[sv:Kosacker]]
[[th:คอสแซค]]
[[tr:Kazaklar (Slav)]]
[[uk:Козаки]]
[[vi:Cozak]]
[[wa:Cozake]]
[[zh:哥薩克]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 14. jūlijs, plkst. 16.19

Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija
Kazaku meitene Vasilija Surikova gleznā

Kazaki (krievu: kазаки) jeb kozaki[1] (ukraiņu: козаки no tatāru: Qazaklar — 'brīvcilvēki') ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās. Vēstures gaitā izplatījās arī Pievolgā, Ziemeļkazahijā un Sibīrijā. Kazakiem ir būtiska ietekme gan ukraiņu, gan krievu nāciju attīstībā.

Kazaku izcelsme ir neskaidra. Pirmoreiz viņi kā atsevišķs sabiedrības slānis parādījās 16. gadsimta sākumā, apgabalos starp Lietuvas dižkunigaitijas un Krimas hanistes pārvaldītajām teritorijām, veidodami teritoriālas militāras struktūras un baudot autonomiju. 16. gadsimta vidū konsolidējās Zaporižjas Seča (ukraiņu: Військо Запорозьке), kas kalpoja par vienu no ukraiņu nācijas veidošanās centriem. Militārisma un savas neatkarības dēļ kazaki bieži bija vieni no galvenajiem spēkiem pret centrālo varu vērstajās sacelšanās (Razina, Bulavina un Pugačova sacelšanās). Ar kazaku palīdzību Krievijas cariste 17. gadsimtā uzsāka Sibīrijas kolonizēšanu. 18. gadsimta beigās kazaki kļuva par juridiski definētu sabiedrības slāni (сословие) ar savām tiesībām un speciālām karaspēka daļām (parasti kavalēriju). Cita starpā kazaku karaspēka daļas kļuva bēdīgi slavenas 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikā Latvijā.

Krievijas pilsoņu kara laikā kazaki bija vieni no Baltās kustības galvenajiem balstiem (kaut bija arī sarkanie kazaki), tāpēc kazaki tika pakļauti nežēlīgām represijām.

Otrā pasaules kara laikā kazaki cīnījās gan PSRS pusē, gan nacistiskās Vācijas pusē, gan Japānas impērijas armijas sastāvā (Asano brigāde u. c.). Ādolfs Hitlers un viņa tuvākā vide pieturējās pie teorijas, ka kazaki ir gotu pēcteči un tāpēc pieder pie āriešu rases. Pēc karadarbības beigām Eiropā no britu okupācijas karaspēka ieņemtās Austrijas teritorijas kazaki tika izdoti padomju NKVD iestādēm (ieskaitot tos, kas nekad nav bijuši PSRS pilsoņi). Pēc nodošanas padomju valdībai padomju tiesa kazaku ģenerāļus atzina par kara noziedzniekiem un sodīja ar nāvi, bet pārējiem kopā ar ģimenēm piesprieda dažādus cietumsodus. Daži kazaki 1955. gadā tika amnestēti.

Pēc PSRS sabrukuma kazaku tradicionālajos apgabalos notika kazaku organizāciju atdzimšana un kazaku pašpārvaldes rašanās. Krievijas Federācijas armijā atjaunotas kazaku karaspēka daļas. Mūsdienu Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Ukrainā, Krievijā un citās valstīs ir daudzas kazaku biedrības.

  1. Arturs Hansons, Māra Poļakova. Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2023. 101. lpp. ISBN 978-9934-617-43-0.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]