Kazaki: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2011. gada 8. jūlijs, plkst. 10.54

Kazaki (krievu: kазаки, ukraiņu: kозаки) ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas teritorijās. Vēstures gaitā izplatījās arī Pievolgā, Ziemeļkazāhijā un Sibīrijā. Kazakiem ir būtiska ietekme gan ukraiņu, gan krievu nāciju attīstībā.

Kazaku izcelsme ir neskaidra. Pirmoreiz viņi kā atsevišķs slānis parādās XV gadsimtā. Kazaku apdzīvotie apgabali kalpoja par buferzonu starp slāvu un stepju klejotāju apdzīvotajiem apgabaliem, kalpodami kā teritoriālās armijas un baudot autonomiju. XV gadsimta beigās konsolidējās Zaporožjes kazaki (Seča) (ukraiņu: Військо Запорозьке), kas kalpoja par vienu no ukraiņu nācijas veidošanās centriem. Militārisma un savas neatkarības dēļ, kazaki bieži bija vieni no galvanajiem spēkiem pret centrālo varu vērstajās sacelšanās (Razina, Bulavina un Pugačeva sacelšanās). Kazakiem ir jūtama loma Krievijas Sibīrijas kolonizēšanā. XVIII gadsimta beigās kazaki kļuva par jurisdiski definētu sabiedrības slāni (Сословие) ar savām tiesībām un speciālām karaspēka daļām (parasti kavalēriju). Cita starpā kazaku karaspēka daļas kļuva bēdīgi slavenas Latvijas teritorijā 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikā.

Krievijas pilsoņu kara laikā kazaki bija vieni no balto kustības galvenajiem balstiem (kaut bija arī sarkanie kazaki), tāpēc kazaki tika pakļauti nežēligām represijām. Kopš PSRS sabrukuma Krievijas kazaku tradicionālajos apgabalos vērojama kazaku organizāciju atdzimšana un kazaku pašpārvaldes rašanās. Krievijas armijā atjaunotas kazaku karaspēka daļas.

Ārējās saites

Oficiālā Kubaņas kazaku mājaslapa (krieviski)
Kazaki XIV - XXI (bibliotāka) (krieviski)
Ukrainas kazaku mājaslapa (ukrainiski)
Kazakiem veļtīta lapa (angliski) (krieviski) (spāņu) (franciski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazaki

@@ 4. rindiņa: / 4. rindiņa: @@
 '''Kazaki''' ({{val-ru|kазаки}}, {{val-uk|kозаки}}) ir pamatā [[austrumslāvi|austrumslāvu]] [[etnosociāla grupa]], kas iesākumā dzīvoja [[Austrumeiropa]]s dienvidu [[stepe|stepēs]] ([[Dona]]s un [[Dņepra]]s lejtecēs), mūsdienu [[Ukraina]]s un [[Krievija]]s teritorijās. Vēstures gaitā izplatījās arī [[Pievolga|Pievolgā]], [[Kazahija|Ziemeļkazāhijā]] un [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Kazakiem ir būtiska ietekme gan [[ukraiņi|ukraiņu]], gan [[krievi|krievu]] nāciju attīstībā.
-Kazaku izcelsme ir neskaidra. Pirmoreiz viņi kā atsevišķs slānis parādās XV gadsimtā. Kazaku apdzīvotie apgabali kalpohja par buferzonu starp slāvu un stepju klejotāju apdzīvotajiem apgabaliem, kalpodami kā teritoriālās armijas un baudot autonomiju. XV gadsimta beigās konsolidējās [[Zaporožjes kazaki]] (Seča) ({{val-uk|Військо Запорозьке}}), kas kalpoja par vienu no ukraiņu nācijas veidošanās centriem. Militārisma un savas neatkarības dēļ, kazaki bieži bija vieni no galvanajiem spēkiem pret centrālo varu vērstajās sacelšanās ([[Razina sacelšanās|Razina]], [[Bulavina sacelšanās|Bulavina]] un [[Pugačeva sacelšanās]]). Kazakiem ir jūtama loma Krievijas Sibīrijas kolonizēšanā. XVIII gadsimta beigās kazaki kļuva par jurisdiski definētu sabiedrības slāni (''Сословие'') ar savām tiesībām un speciālām karaspēka daļām (parasti [[kavalērija|kavalēriju]]). Cita starpā kazaku karaspēka daļas kļuva bēdīgi slavenas [[Latvija]]s teritorijā [[1905. gada revolūcija]]s apspiešanas laikā.
+Kazaku izcelsme ir neskaidra. Pirmoreiz viņi kā atsevišķs slānis parādās XV gadsimtā. Kazaku apdzīvotie apgabali kalpoja par buferzonu starp slāvu un stepju klejotāju apdzīvotajiem apgabaliem, kalpodami kā teritoriālās armijas un baudot autonomiju. XV gadsimta beigās konsolidējās [[Zaporožjes kazaki]] (Seča) ({{val-uk|Військо Запорозьке}}), kas kalpoja par vienu no ukraiņu nācijas veidošanās centriem. Militārisma un savas neatkarības dēļ, kazaki bieži bija vieni no galvanajiem spēkiem pret centrālo varu vērstajās sacelšanās ([[Razina sacelšanās|Razina]], [[Bulavina sacelšanās|Bulavina]] un [[Pugačeva sacelšanās]]). Kazakiem ir jūtama loma Krievijas Sibīrijas kolonizēšanā. XVIII gadsimta beigās kazaki kļuva par jurisdiski definētu sabiedrības slāni (''Сословие'') ar savām tiesībām un speciālām karaspēka daļām (parasti [[kavalērija|kavalēriju]]). Cita starpā kazaku karaspēka daļas kļuva bēdīgi slavenas [[Latvija]]s teritorijā [[1905. gada revolūcija]]s apspiešanas laikā.
 [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā kazaki bija vieni no balto kustības galvenajiem balstiem (kaut bija arī sarkanie kazaki), tāpēc kazaki tika pakļauti nežēligām represijām. Kopš [[PSRS]] sabrukuma Krievijas kazaku tradicionālajos apgabalos vērojama kazaku organizāciju atdzimšana un kazaku pašpārvaldes rašanās. Krievijas armijā atjaunotas kazaku karaspēka daļas.