Raimonds Bergmanis
| |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
|
Raimonds Bergmanis (dzimis 1966. gada 25. jūlijā Pļaviņās)[3] ir bijušais latviešu svarcēlājs, spēkavīru sacensību dalībnieks,[4] televīzijas raidījumu vadītājs,[5] sabiedriskais un politiskais darbinieks. Kā sportists piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs. Bijis Latvijas Olimpiešu kluba prezidents un viens no Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentiem. Pēc sportista karjeras beigām līdztekus sabiedriskajai darbībai pievērsies arī politikai. Ievēlēts 12. un 13. Saeimā, kur pārstāv Latvijas Zaļo partiju un Zaļo un Zemnieku savienību. Bijušais Latvijas aizsardzības ministrs.
Izglītība
1984. gadā pabeidzis mācības Rīgas 49. vidusskolā. 1991. gadā ieguvis maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, iegūta inženiera ķīmiķa kvalifikācija. 2003. gadā iegūts maģistra grāds sporta pedagoģijā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.
Svarcēlāja karjera
Svarcēlāja karjeras laikā 1997. gadā izcīnījis Eiropas čempionāta sudraba medaļu supersmagajā svara kategorijā, zaudējot vienīgi Tiboram Starkam no Ungārijas (vēlākais supersmagsvars Viktors Ščerbatihs tolaik startēja zemākā svara kategorijā, kur izcīnīja bronzas medaļu). Tā paša gada Pasaules čempionātā R. Bergmanis ierindojās 6. vietā, kopumā piedalījies piecos Pasaules čempionātos.
Piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs (1992, 1996, 2000). 1992. gadā Barselonā R. Bergmanis bija Latvijas delegācijas karognesējs atklāšanas ceremonijā, sacensībās viņš izcīnīja 14. vietu supersmagsvaru kategorijā. 1996. gadā Atlantā ar rezultātu 402,5 kg izcīnīja 9. vietu, bet 2000. gadā Sidnejā pirmās disciplīnas pirmajā mēģinājumā viņš guva savainojumu un no sacensībām izstājās. Desmit reizes izcīnījis Latvijas čempiontitulu, 21 reizi labojis Latvijas rekordus.[6] Pēc Sidnejas Olimpiskajām spēlēm R. Bergmanis arī beidza svarcēlāja karjeru.
Spēkavīru sacensības
Pēc svarcēlāja karjeras uzsāka dalību spēkavīru sacensībās. Ar panākumiem startējis World's Strongest Man sacensībās. 2002. gadā izcīnīja trešo vietu, vēl vairākkārt ir bijis pirmajā sešiniekā. Arnold Strongman Classic sacensībās ir izcīnījis divas trešās vietas (2003, 2004). Kopš 2011. gada notiek "Raimonda Bergmaņa kausa izcīņas" sacensības.[7]
Pēc sportista karjeras beigām
Pēc sportista karjeras beigām R. Bergmanis ir vadījis vairākus televīzijas raidījumus. Bijis raidījumu "Laimīgā ģimene" un "Karaliskais anekdošu turnīrs" vadītājs.[8] Vada Latvijas spēkavīru čempionāta sacensības, kā arī ir šo sacensību komentētājs televīzijā. 2011. gadā R. Bergmanis tika ievēlēts par Latvijas Olimpiešu kluba prezidentu, iepriekš bijis tā valdes loceklis un viceprezidents.[9] 2013. gada martā ticis ievēlēts par vienu no Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentiem.[10]
Strādājis Latvijas Bruņotajos spēkos, rekrutēšanas un atlases centrā,[11] Bergmanim ir dižkareivja pakāpe.[12]
Politiskā darbība
2014. gadā tika ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības (pārstāv Latvijas Zaļo partiju). 2015. gadā jūnijā pēc Raimonda Vējoņa ievēlēšanas Latvijas Valsts prezidenta amatā ZZS R. Bergmani izvirzīja kā kandidātu Latvijas aizsardzības ministra amatam.[13] 2015. gada 8. jūlijā ievēlēts aizsardzības ministra amatā Laimdotas Straujumas valdībā,[14] amatu saglabājis arī Kučinska valdībā.
2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
Atsauces
- ↑ Koļeda, Romāns (2013. gada 17. maijā). "Aktīvais pensionārs". Sestdiena: 33. lpp.
- ↑ «Vīrs un vārds». Sporto.lv. 2011-10-19. Skatīts: 2011-11-04.
- ↑ «Spotnet profils». Spotnet.lv. 1966-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-29. Skatīts: 2011-11-04.
- ↑ «Meistars atvadās». Sporto.lv. 2011-10-19. Skatīts: 2011-11-04.
- ↑ «Spēkavīrs Bergmanis atkal vada televīzijas šovu». Spotnet.lv. Skatīts: 2011-11-04.[novecojusi saite]
- ↑ Staģis, Andris (2011. gada 26. jūlijā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 30 (805): 23. lpp. ISSN 1691-0451.
- ↑ «Novembrī notiks pirmā "Raimonda Bergmaņa kausa izcīņa" spēkavīriem». Sportacentrs.com. 2011-10-28. Skatīts: 2011-11-04.
- ↑ «Spēkavīrs Bergmanis atkal vada televīzijas šovu». Kasjauns.lv. 2011-03-16. Skatīts: 2011-11-04.
- ↑ DELFI. «Par jauno Latvijas Olimpiešu kluba prezidentu ievēlēts Raimonds Bergmanis». Sports.delfi.lv. Skatīts: 2011-11-04.
- ↑ «LOK Ģenerālā asambleja apstiprina izmaiņas LOK statūtos un ievēl trešo viceprezidentu». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. martā. Skatīts: 2013. gada 22. martā.
- ↑ «Stiprinieks Raimonds Bergmanis kļuvis par pensionāru». Kasjauns.lv. Skatīts: 2011-11-04.
- ↑ Vīrs un vārds - Sporto.lv
- ↑ «Koalīcija neiebilst pret Bergmaņa virzīšanu par aizsardzības ministru». LSM.lv. 2015. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 8. jūnijā.
- ↑ «Ar Saeimas atbalstu par aizsardzības ministru kļūst Bergmanis». LSM.lv. Skatīts: 2015. gada 11. jūlijā.
Ārējās saites
- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- WordofVolley profils (angliski)
- Institut für Angewandte Trainingswissenschaft profils (vāciski)
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Raimonds Vējonis |
Latvijas aizsardzības ministrs 2015. gada 8. jūlijs — 2019. gada 23. janvāris |
Pēctecis: Artis Pabriks |
|
|
|
|
- 1966. gadā dzimušie
- Pļaviņās dzimušie
- Latvijas svarcēlāji
- 1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- 1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- 2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- Rīgas Tehniskās universitātes absolventi
- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi
- 12. Saeimas deputāti
- Atzinības krusta kavalieri
- Latvijas aizsardzības ministri
- Pašreizējie Ministru kabineta locekļi
- 13. Saeimas deputāti